Esot tālu prom no mājām, varētu sajukt, uzskaitot visu to, kā pietrūkst. Varētu arī aiz sajūsmas palēcienā sastingt, apzinoties, cik daudz ir iegūts. Šī divējādā sajūta, kas ik pa brīdim izvēršas par iekšēju plosīšanos, rada ilgas pec rāma miera. Spilgts šādu divkosīgu noskaņojumu piemērs ir nodzīvotās dienas- aizvakar, piemēram, mirkstot lietū un ilgojoties pec draugiem, es vēlējos tikai vienu... uz mājām. Manām otrajām vai... pirmajām mājām... Bet vakar no rīta modos ar tīksmu sajūtu – esmu Spānijā... un – kas to būtu domājis, ka tā... Ik pa laikam šis nepieciešamais akts – sev iekniebt sānā un apzināties bagātību, kādu ir lemts piedzīvot, - dara līksmu. Es tikai domāju, kā iemācīties šo atklāsmi paturēt manās ¨lietainajās dienās¨.
Bet domājot par to, kā man pietrūkst...
1. Kafija ar draudzenēm saulei rietot vienā no Vecrīgas ieliņām
2. SANTA žurnāla drukātā versija
3. Kārums sieriņš un dažreiz Lāču rupjmaize ar augļiem (te jāatzīst, ka principā rupjmaize un biezpiens nepietrūkst!)
4. Mani vecāki...
5. Ilgās sarunas ar draudzenēm – 2 (var arī bez kafijas)
6. ALWAYS sieviešu higiēniskas paketes
7. Apziņas, ka varu aizbraukt uz Zaļeniekiem jebkurā brīdī
8. DZINTARS mitrinošais krēms un caurspīdīgā nagu laka
9. Mani muzikālie draugi un mūzikas darīšanas un radīšanas draugu lokā...
10. Latviešu vecās filmas... man ir Agates atvestais ¨Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, tomēr to pārāk bieži nedrīkst skatīties. To sev atļauju tikai ¨brēcamajās dienās¨.
sveika! es gan dzivoju paslaik tik karstaja madride, bet lietas butibu jau tas nemaina. ari man, protams, nu jau pec 3 gadu dzives arpus latvijas pietrukst daudzu lietu. bet zurnalus un krisnu zobu pastu man atsuta tas pasas labas draudzenes, kuru man seit tik loti pietrukst. :) savukart rupjmaizi, "laimas" zefiru sokolade un "karumus" atved visi ciemini.
AtbildētDzēstar sveicieniem,
guna